Skip to content
परमात्मा

श्रीशिवानन्दलहरी

Shivananda Lahari

Adi Shankaracharya's 'wave of Shiva's bliss' — a hundred verses of surrender composed at Srisailam, prizing devotion to Shiva above all learning and ritual.

101 parts · 3 views · 0 shares

1

कलाभ्यां चूडालङ्कृतशशिकलाभ्यां निजतपः- फलाभ्यां भक्तेषु प्रकटितफलाभ्यां भवतु मे । शिवाभ्यामस्तोकत्रिभुवनशिवाभ्यां हृदि पुन- र्भवाभ्यामानन्दस्फुरदनुभवाभ्यां नतिरियम् ॥

kalābhyāṃ cūḍālaṅkṛtaśaśikalābhyāṃ nijatapaḥ- phalābhyāṃ bhakteṣu prakaṭitaphalābhyāṃ bhavatu me | śivābhyāmastokatribhuvanaśivābhyāṃ hṛdi puna- rbhavābhyāmānandasphuradanubhavābhyāṃ natiriyam ||

2

गलन्ती शम्भो त्वच्चरितसरितः किल्बिषरजो दलन्ती धीकुल्यासरणिषु पतन्ती विजयताम् । दिशन्ती संसारभ्रमणपरितापोपशमनं वसन्ती मच्चेतोह्रदभुवि शिवानन्दलहरी ॥

galantī śambho tvaccaritasaritaḥ kilbiṣarajo dalantī dhīkulyāsaraṇiṣu patantī vijayatām | diśantī saṃsārabhramaṇaparitāpopaśamanaṃ vasantī maccetohradabhuvi śivānandalaharī ||

3

त्रयीवेद्यं हृद्यं त्रिपुरहरमाद्यं त्रिनयनं जटाभारोदारं चलदुरगहारं मृगधरम् । महादेवं देवं मयि सदयभावं पशुपतिं चिदालम्बं साम्बं शिवमतिविडम्बं हृदि भजे ॥

trayīvedyaṃ hṛdyaṃ tripuraharamādyaṃ trinayanaṃ jaṭābhārodāraṃ caladuragahāraṃ mṛgadharam | mahādevaṃ devaṃ mayi sadayabhāvaṃ paśupatiṃ cidālambaṃ sāmbaṃ śivamativiḍambaṃ hṛdi bhaje ||

4

सहस्रं वर्तन्ते जगति विबुधाः क्षुद्रफलदा न मन्ये स्वप्ने वा तदनुसरणं तत्कृतफलम् । हरिब्रह्मादीनामपि निकटभाजामसुलभं चिरं याचे शम्भो शिव तव पदाम्भोजभजनम् ॥

sahasraṃ vartante jagati vibudhāḥ kṣudraphaladā na manye svapne vā tadanusaraṇaṃ tatkṛtaphalam | haribrahmādīnāmapi nikaṭabhājāmasulabhaṃ ciraṃ yāce śambho śiva tava padāmbhojabhajanam ||

5

स्मृतौ शास्त्रे वैद्ये शकुनकवितागानफणितौ पुराणे मन्त्रे वा स्तुतिनटनहास्येष्वचतुरः । कथं राज्ञां प्रीतिर्भवति मयि कोऽहं पशुपते पशुं मां सर्वज्ञ प्रथितकृपया पालय विभो ॥

smṛtau śāstre vaidye śakunakavitāgānaphaṇitau purāṇe mantre vā stutinaṭanahāsyeṣvacaturaḥ | kathaṃ rājñāṃ prītirbhavati mayi ko'haṃ paśupate paśuṃ māṃ sarvajña prathitakṛpayā pālaya vibho ||

6

घटो वा मृत्पिण्डोऽप्यणुरपि च धूमोऽग्निरचलः पटो वा तन्तुर्वा परिहरति किं घोरशमनम् । वृथा कण्ठक्षोभं वहसि तरसा तर्कवचसा पदाम्भोजं शम्भोर्भज परमसौख्यं व्रज सुधीः ॥

ghaṭo vā mṛtpiṇḍo'pyaṇurapi ca dhūmo'gniracalaḥ paṭo vā tanturvā pariharati kiṃ ghoraśamanam | vṛthā kaṇṭhakṣobhaṃ vahasi tarasā tarkavacasā padāmbhojaṃ śambhorbhaja paramasaukhyaṃ vraja sudhīḥ ||

7

मनस्ते पादाब्जे निवसतु वचः स्तोत्रफणितौ करौ चाभ्यर्चायां श्रुतिरपि कथाकर्णनविधौ । तव ध्याने बुद्धिर्नयनयुगलं मूर्तिविभवे परग्रन्थान् कैर्वा परमशिव जाने परमतः ॥

manaste pādābje nivasatu vacaḥ stotraphaṇitau karau cābhyarcāyāṃ śrutirapi kathākarṇanavidhau | tava dhyāne buddhirnayanayugalaṃ mūrtivibhave paragranthān kairvā paramaśiva jāne paramataḥ ||

8

यथा बुद्धिः शुक्तौ रजतमिति काचाश्मनि मणि- र्जले पैष्टे क्षीरं भवति मृगतृष्णासु सलिलम् । तथा देवभ्रान्त्या भजति भवदन्यं जडजनो महादेवेशं त्वां मनसि च न मत्वा पशुपते ॥

yathā buddhiḥ śuktau rajatamiti kācāśmani maṇi- rjale paiṣṭe kṣīraṃ bhavati mṛgatṛṣṇāsu salilam | tathā devabhrāntyā bhajati bhavadanyaṃ jaḍajano mahādeveśaṃ tvāṃ manasi ca na matvā paśupate ||

9

गभीरे कासारे विशति विजने घोरविपिने विशाले शैले च भ्रमति कुसुमार्थं जडमतिः । समर्प्यैकं चेतः सरसिजमुमानाथ भवते सुखेनावस्थातुं जन इह न जानाति किमहो ॥

gabhīre kāsāre viśati vijane ghoravipine viśāle śaile ca bhramati kusumārthaṃ jaḍamatiḥ | samarpyaikaṃ cetaḥ sarasijamumānātha bhavate sukhenāvasthātuṃ jana iha na jānāti kimaho ||

10

नरत्वं देवत्वं नगवनमृगत्वं मशकता पशुत्वं कीटत्वं भवतु विहगत्वादि जननम् । सदा त्वत्पादाब्जस्मरणपरमानन्दलहरी- विहारासक्तं चेद्धृदयमिह किं तेन वपुषा ॥

naratvaṃ devatvaṃ nagavanamṛgatvaṃ maśakatā paśutvaṃ kīṭatvaṃ bhavatu vihagatvādi jananam | sadā tvatpādābjasmaraṇaparamānandalaharī- vihārāsaktaṃ ceddhṛdayamiha kiṃ tena vapuṣā ||

11

वटुर्वा गेही वा यतिरपि जटी वा तदितरो नरो वा यः कश्चिद्भवतु भव किं तेन भवति । यदीयं हृत्पद्मं यदि भवदधीनं पशुपते तदीयस्त्वं शम्भो भवसि भवभारं च वहसि ॥

vaṭurvā gehī vā yatirapi jaṭī vā taditaro naro vā yaḥ kaścidbhavatu bhava kiṃ tena bhavati | yadīyaṃ hṛtpadmaṃ yadi bhavadadhīnaṃ paśupate tadīyastvaṃ śambho bhavasi bhavabhāraṃ ca vahasi ||

12

गुहायां गेहे वा बहिरपि वने वाऽद्रिशिखरे जले वा वह्नौ वा वसतु वसतेः किं वद फलम् । सदा यस्यैवान्तःकरणमपि शम्भो तव पदे स्थितं चेद्योगोऽसौ स च परमयोगी स च सुखी ॥

guhāyāṃ gehe vā bahirapi vane vā'driśikhare jale vā vahnau vā vasatu vasateḥ kiṃ vada phalam | sadā yasyaivāntaḥkaraṇamapi śambho tava pade sthitaṃ cedyogo'sau sa ca paramayogī sa ca sukhī ||

13

असारे संसारे निजभजनदूरे जडधिया भ्रमन्तं मामन्धं परमकृपया पातुमुचितम् । मदन्यः को दीनस्तव कृपणरक्षातिनिपुण- स्त्वदन्यः को वा मे त्रिजगति शरण्यः पशुपते ॥

asāre saṃsāre nijabhajanadūre jaḍadhiyā bhramantaṃ māmandhaṃ paramakṛpayā pātumucitam | madanyaḥ ko dīnastava kṛpaṇarakṣātinipuṇa- stvadanyaḥ ko vā me trijagati śaraṇyaḥ paśupate ||

14

प्रभुस्त्वं दीनानां खलु परमबन्धुः पशुपते प्रमुख्योऽहं तेषामपि किमुत बन्धुत्वमनयोः । त्वयैव क्षन्तव्याः शिव मदपराधाश्च सकलाः प्रयत्नात्कर्तव्यं मदवनमियं बन्धुसरणिः ॥

prabhustvaṃ dīnānāṃ khalu paramabandhuḥ paśupate pramukhyo'haṃ teṣāmapi kimuta bandhutvamanayoḥ | tvayaiva kṣantavyāḥ śiva madaparādhāśca sakalāḥ prayatnātkartavyaṃ madavanamiyaṃ bandhusaraṇiḥ ||

15

उपेक्षा नो चेत् किं न हरसि भवद्ध्यानविमुखां दुराशाभूयिष्ठां विधिलिपिमशक्तो यदि भवान् । शिरस्तद्वैधात्रं न न खलु सुवृत्तं पशुपते कथं वा निर्यत्नं करनखमुखेनैव लुलितम् ॥

upekṣā no cet kiṃ na harasi bhavaddhyānavimukhāṃ durāśābhūyiṣṭhāṃ vidhilipimaśakto yadi bhavān | śirastadvaidhātraṃ na na khalu suvṛttaṃ paśupate kathaṃ vā niryatnaṃ karanakhamukhenaiva lulitam ||

16

विरिञ्चिर्दीर्घायुर्भवतु भवता तत्परशिर- श्चतुष्कं संरक्ष्यं स खलु भुवि दैन्यं लिखितवान् । विचारः को वा मां विशद कृपया पाति शिव ते कटाक्षव्यापारः स्वयमपि च दीनावनपरः ॥

viriñcirdīrghāyurbhavatu bhavatā tatparaśira- ścatuṣkaṃ saṃrakṣyaṃ sa khalu bhuvi dainyaṃ likhitavān | vicāraḥ ko vā māṃ viśada kṛpayā pāti śiva te kaṭākṣavyāpāraḥ svayamapi ca dīnāvanaparaḥ ||

17

फलाद्वा पुण्यानां मयि करुणया वा त्वयि विभो प्रसन्नेऽपि स्वामिन् भवदमलपादाब्जयुगलम् । कथं पश्येयं मां स्थगयति नमस्सम्भ्रमजुषां निलिम्पानां श्रेणिर्निजकनकमाणिक्यमकुटैः ॥

phalādvā puṇyānāṃ mayi karuṇayā vā tvayi vibho prasanne'pi svāmin bhavadamalapādābjayugalam | kathaṃ paśyeyaṃ māṃ sthagayati namassambhramajuṣāṃ nilimpānāṃ śreṇirnijakanakamāṇikyamakuṭaiḥ ||

18

त्वमेको लोकानां परमफलदो दिव्यपदवीं वहन्तस्त्वन्मूलां पुनरपि भजन्ते हरिमुखाः । कियद्वा दाक्षिण्यं तव शिव मदाशा च कियती कदा वा मद्रक्षां वहसि करुणापूरितदृशा ॥

tvameko lokānāṃ paramaphalado divyapadavīṃ vahantastvanmūlāṃ punarapi bhajante harimukhāḥ | kiyadvā dākṣiṇyaṃ tava śiva madāśā ca kiyatī kadā vā madrakṣāṃ vahasi karuṇāpūritadṛśā ||

19

दुराशाभूयिष्ठे दुरधिपगृहद्वारघटके दुरन्ते संसारे दुरितनिलये दुःखजनके । मदायासं किं न व्यपनयसि कस्योपकृतये वदेयं प्रीतिश्चेत्तव शिव कृतार्थाः खलु वयम् ॥

durāśābhūyiṣṭhe duradhipagṛhadvāraghaṭake durante saṃsāre duritanilaye duḥkhajanake | madāyāsaṃ kiṃ na vyapanayasi kasyopakṛtaye vadeyaṃ prītiścettava śiva kṛtārthāḥ khalu vayam ||

20

सदा मोहाटव्यां चरति युवतीनां कुचगिरौ नटत्याशाशाखास्वटति झटिति स्वैरमभितः । कपालिन् भिक्षो मे हृदयकपिमत्यन्तचपलं दृढं भक्त्या बद्ध्वा शिव भवदधीनं कुरु विभो ॥

sadā mohāṭavyāṃ carati yuvatīnāṃ kucagirau naṭatyāśāśākhāsvaṭati jhaṭiti svairamabhitaḥ | kapālin bhikṣo me hṛdayakapimatyantacapalaṃ dṛḍhaṃ bhaktyā baddhvā śiva bhavadadhīnaṃ kuru vibho ||

21

धृतिस्तम्भाधारां दृढगुणनिबद्धां सगमनां विचित्रां पद्माढ्यां प्रतिदिवससन्मार्गघटिताम् । स्मरारे मच्चेतःस्फुटपटकुटीं प्राप्य विशदां जय स्वामिन् शक्त्या सह शिव गणैः सेवित विभो ॥

dhṛtistambhādhārāṃ dṛḍhaguṇanibaddhāṃ sagamanāṃ vicitrāṃ padmāḍhyāṃ pratidivasasanmārgaghaṭitām | smarāre maccetaḥsphuṭapaṭakuṭīṃ prāpya viśadāṃ jaya svāmin śaktyā saha śiva gaṇaiḥ sevita vibho ||

22

प्रलोभाद्यैरर्थाहरणपरतन्त्रो धनिगृहे प्रवेशोद्युक्तः सन् भ्रमति बहुधा तस्करपते । इमं चेतश्चोरं कथमिह सहे शङ्कर विभो तवाधीनं कृत्वा मयि निरपराधे कुरु कृपाम् ॥

pralobhādyairarthāharaṇaparatantro dhanigṛhe praveśodyuktaḥ san bhramati bahudhā taskarapate | imaṃ cetaścoraṃ kathamiha sahe śaṅkara vibho tavādhīnaṃ kṛtvā mayi niraparādhe kuru kṛpām ||

23

करोमि त्वत्पूजां सपदि सुखदो मे भव विभो विधित्वं विष्णुत्वं दिशसि खलु तस्याः फलमिति । पुनश्च त्वां द्रष्टुं दिवि भुवि वहन् पक्षिमृगता- मदृष्ट्वा तत्खेदं कथमिह सहे शङ्कर विभो ॥

karomi tvatpūjāṃ sapadi sukhado me bhava vibho vidhitvaṃ viṣṇutvaṃ diśasi khalu tasyāḥ phalamiti | punaśca tvāṃ draṣṭuṃ divi bhuvi vahan pakṣimṛgatā- madṛṣṭvā tatkhedaṃ kathamiha sahe śaṅkara vibho ||

24

कदा वा कैलासे कनकमणिसौधे सह गणै- र्वसन् शम्भोरग्रे स्फुटघटितमूर्धाञ्जलिपुटः । विभो साम्ब स्वामिन् परमशिव पाहीति निगदन् विधातॄणां कल्पान् क्षणमिव विनेष्यामि सुखतः ॥

kadā vā kailāse kanakamaṇisaudhe saha gaṇai- rvasan śambhoragre sphuṭaghaṭitamūrdhāñjalipuṭaḥ | vibho sāmba svāmin paramaśiva pāhīti nigadan vidhātṝṇāṃ kalpān kṣaṇamiva vineṣyāmi sukhataḥ ||

25

स्तवैर्ब्रह्मादीनां जयजयवचोभिर्नियमिनां गणानां केलीभिर्मदकलमहोक्षस्य ककुदि । स्थितं नीलग्रीवं त्रिनयनमुमाश्लिष्टवपुषं कदा त्वां पश्येयं करधृतमृगं खण्डपरशुम् ॥

stavairbrahmādīnāṃ jayajayavacobhirniyamināṃ gaṇānāṃ kelībhirmadakalamahokṣasya kakudi | sthitaṃ nīlagrīvaṃ trinayanamumāśliṣṭavapuṣaṃ kadā tvāṃ paśyeyaṃ karadhṛtamṛgaṃ khaṇḍaparaśum ||

26

कदा वा त्वां दृष्ट्वा गिरिश तव भव्याङ्घ्रियुगलं गृहीत्वा हस्ताभ्यां शिरसि नयने वक्षसि वहन् । समाश्लिष्याघ्राय स्फुटजलजगन्धान् परिमला- नलभ्यां ब्रह्माद्यैर्मुदमनुभविष्यामि हृदये ॥

kadā vā tvāṃ dṛṣṭvā giriśa tava bhavyāṅghriyugalaṃ gṛhītvā hastābhyāṃ śirasi nayane vakṣasi vahan | samāśliṣyāghrāya sphuṭajalajagandhān parimalā- nalabhyāṃ brahmādyairmudamanubhaviṣyāmi hṛdaye ||

27

करस्थे हेमाद्रौ गिरिश निकटस्थे धनपतौ गृहस्थे स्वर्भूजाऽमरसुरभिचिन्तामणिगणे । शिरस्स्थे शीतांशौ चरणयुगलस्थेऽखिलशुभे कमर्थं दास्येऽहं भवतु भवदर्थं मम मनः ॥

karasthe hemādrau giriśa nikaṭasthe dhanapatau gṛhasthe svarbhūjā'marasurabhicintāmaṇigaṇe | śirassthe śītāṃśau caraṇayugalasthe'khilaśubhe kamarthaṃ dāsye'haṃ bhavatu bhavadarthaṃ mama manaḥ ||

28

सारूप्यं तव पूजने शिव महादेवेति सङ्कीर्तने सामीप्यं शिवभक्तिधुर्यजनतासाङ्गत्यसम्भाषणे । सालोक्यं च चराचरात्मकतनुध्याने भवानीपते सायुज्यं मम सिद्धमत्र भवति स्वामिन् कृतार्थोऽस्म्यहम् ॥

sārūpyaṃ tava pūjane śiva mahādeveti saṅkīrtane sāmīpyaṃ śivabhaktidhuryajanatāsāṅgatyasambhāṣaṇe | sālokyaṃ ca carācarātmakatanudhyāne bhavānīpate sāyujyaṃ mama siddhamatra bhavati svāmin kṛtārtho'smyaham ||

29

त्वत्पादाम्बुजमर्चयामि परमं त्वां चिन्तयाम्यन्वहं त्वामीशं शरणं व्रजामि वचसा त्वामेव याचे विभो । वीक्षां मे दिश चाक्षुषीं सकरुणां दिव्यैश्चिरं प्रार्थितां शम्भो लोकगुरो मदीयमनसः सौख्योपदेशं कुरु ॥

tvatpādāmbujamarcayāmi paramaṃ tvāṃ cintayāmyanvahaṃ tvāmīśaṃ śaraṇaṃ vrajāmi vacasā tvāmeva yāce vibho | vīkṣāṃ me diśa cākṣuṣīṃ sakaruṇāṃ divyaiściraṃ prārthitāṃ śambho lokaguro madīyamanasaḥ saukhyopadeśaṃ kuru ||

30

वस्त्रोद्धूतविधौ सहस्रकरता पुष्पार्चने विष्णुता गन्धे गन्धवहात्मताऽन्नपचने बर्हिर्मुखाध्यक्षता । पात्रे काञ्चनगर्भतास्ति मयि चेद् बालेन्दुचूडामणे शुश्रूषां करवाणि ते पशुपते स्वामिन् त्रिलोकीगुरो ॥

vastroddhūtavidhau sahasrakaratā puṣpārcane viṣṇutā gandhe gandhavahātmatā'nnapacane barhirmukhādhyakṣatā | pātre kāñcanagarbhatāsti mayi ced bālenducūḍāmaṇe śuśrūṣāṃ karavāṇi te paśupate svāmin trilokīguro ||

31

नालं वा परमोपकारकमिदं त्वेकं पशूनां पते पश्यन् कुक्षिगतान् चराचरगणान् बाह्यस्थितान् रक्षितुम् । सर्वामर्त्यपलायनौषधमतिज्वालाकरं भीकरं निक्षिप्तं गरलं गले न गिलितं नोद्गीर्णमेव त्वया ॥

nālaṃ vā paramopakārakamidaṃ tvekaṃ paśūnāṃ pate paśyan kukṣigatān carācaragaṇān bāhyasthitān rakṣitum | sarvāmartyapalāyanauṣadhamatijvālākaraṃ bhīkaraṃ nikṣiptaṃ garalaṃ gale na gilitaṃ nodgīrṇameva tvayā ||

32

ज्वालोग्रः सकलामरातिभयदः क्ष्वेलः कथं वा त्वया दृष्टः किं च करे धृतः करतले किं पक्वजम्बूफलम् । जिह्वायां निहितश्च सिद्धघुटिका वा कण्ठदेशे भृतः किं ते नीलमणिर्विभूषणमयं शम्भो महात्मन् वद ॥

jvālograḥ sakalāmarātibhayadaḥ kṣvelaḥ kathaṃ vā tvayā dṛṣṭaḥ kiṃ ca kare dhṛtaḥ karatale kiṃ pakvajambūphalam | jihvāyāṃ nihitaśca siddhaghuṭikā vā kaṇṭhadeśe bhṛtaḥ kiṃ te nīlamaṇirvibhūṣaṇamayaṃ śambho mahātman vada ||

33

नालं वा सकृदेव देव भवतः सेवा नतिर्वा नुतिः पूजा वा स्मरणं कथाश्रवणमप्यालोकनं मादृशाम् । स्वामिन्नस्थिरदेवतानुसरणायासेन किं लभ्यते का वा मुक्तिरितः कुतो भवति चेत् किं प्रार्थनीयं तदा ॥

nālaṃ vā sakṛdeva deva bhavataḥ sevā natirvā nutiḥ pūjā vā smaraṇaṃ kathāśravaṇamapyālokanaṃ mādṛśām | svāminnasthiradevatānusaraṇāyāsena kiṃ labhyate kā vā muktiritaḥ kuto bhavati cet kiṃ prārthanīyaṃ tadā ||

34

किं ब्रूमस्तव साहसं पशुपते कस्यास्ति शम्भो भव- द्धैर्यं चेदृशमात्मनः स्थितिरियं चान्यैः कथं लभ्यते । भ्रश्यद्देवगणं त्रसन्मुनिगणं नश्यत्प्रपञ्चं लयं पश्यन्निर्भय एक एव विहरत्यानन्दसान्द्रो भवान् ॥

kiṃ brūmastava sāhasaṃ paśupate kasyāsti śambho bhava- ddhairyaṃ cedṛśamātmanaḥ sthitiriyaṃ cānyaiḥ kathaṃ labhyate | bhraśyaddevagaṇaṃ trasanmunigaṇaṃ naśyatprapañcaṃ layaṃ paśyannirbhaya eka eva viharatyānandasāndro bhavān ||

35

योगक्षेमधुरन्धरस्य सकलश्रेयःप्रदोद्योगिनो दृष्टादृष्टमतोपदेशकृतिनो बाह्यान्तरव्यापिनः । सर्वज्ञस्य दयाकरस्य भवतः किं वेदितव्यं मया शम्भो त्वं परमान्तरङ्ग इति मे चित्ते स्मराम्यन्वहम् ॥

yogakṣemadhurandharasya sakalaśreyaḥpradodyogino dṛṣṭādṛṣṭamatopadeśakṛtino bāhyāntaravyāpinaḥ | sarvajñasya dayākarasya bhavataḥ kiṃ veditavyaṃ mayā śambho tvaṃ paramāntaraṅga iti me citte smarāmyanvaham ||

36

भक्तो भक्तिगुणावृते मुदमृतापूर्णे प्रसन्ने मनः- कुम्भे साम्ब तवाङ्घ्रिपल्लवयुगं संस्थाप्य संवित्फलम् । सत्त्वं मन्त्रमुदीरयन्निजशरीरागारशुद्धिं वहन् पुण्याहं प्रकटीकरोमि रुचिरं कल्याणमापादयन् ॥

bhakto bhaktiguṇāvṛte mudamṛtāpūrṇe prasanne manaḥ- kumbhe sāmba tavāṅghripallavayugaṃ saṃsthāpya saṃvitphalam | sattvaṃ mantramudīrayannijaśarīrāgāraśuddhiṃ vahan puṇyāhaṃ prakaṭīkaromi ruciraṃ kalyāṇamāpādayan ||

37

आम्नायाम्बुधिमादरेण सुमनस्सङ्घाः समुद्यन्मनो- मन्थानं दृढभक्तिरज्जुसहितं कृत्वा मथित्वा ततः । सोमं कल्पतरुं सुपर्वसुरभिं चिन्तामणिं धीमतां नित्यानन्दसुधां निरन्तररमासौभाग्यमातन्वते ॥

āmnāyāmbudhimādareṇa sumanassaṅghāḥ samudyanmano- manthānaṃ dṛḍhabhaktirajjusahitaṃ kṛtvā mathitvā tataḥ | somaṃ kalpataruṃ suparvasurabhiṃ cintāmaṇiṃ dhīmatāṃ nityānandasudhāṃ nirantararamāsaubhāgyamātanvate ||

38

प्राक्पुण्याचलमार्गदर्शितसुधामूर्तिः प्रसन्नः शिवः सोमः सद्गुणसेवितो मृगधरः पूर्णस्तमोमोचकः । चेतः पुष्करलक्षितो भवति चेदानन्दपाथोनिधिः प्रागल्भ्येन विजृम्भते सुमनसां वृत्तिस्तदा जायते ॥

prākpuṇyācalamārgadarśitasudhāmūrtiḥ prasannaḥ śivaḥ somaḥ sadguṇasevito mṛgadharaḥ pūrṇastamomocakaḥ | cetaḥ puṣkaralakṣito bhavati cedānandapāthonidhiḥ prāgalbhyena vijṛmbhate sumanasāṃ vṛttistadā jāyate ||

39

धर्मो मे चतुरङ्घ्रिकः सुचरितः पापं विनाशं गतं कामक्रोधमदादयो विगलिताः कालाः सुखाविष्कृताः । ज्ञानानन्दमहौषधिः सुफलिता कैवल्यनाथे सदा मान्ये मानसपुण्डरीकनगरे राजावतंसे स्थिते ॥

dharmo me caturaṅghrikaḥ sucaritaḥ pāpaṃ vināśaṃ gataṃ kāmakrodhamadādayo vigalitāḥ kālāḥ sukhāviṣkṛtāḥ | jñānānandamahauṣadhiḥ suphalitā kaivalyanāthe sadā mānye mānasapuṇḍarīkanagare rājāvataṃse sthite ||

40

धीयन्त्रेण वचोघटेन कविताकुल्योपकुल्याक्रमै- रानीतैश्च सदाशिवस्य चरिताम्भोराशिदिव्यामृतैः । हृत्केदारयुताश्च भक्तिकलमाः साफल्यमातन्वते दुर्भिक्षान्मम सेवकस्य भगवन् विश्वेश भीतिः कुतः ॥

dhīyantreṇa vacoghaṭena kavitākulyopakulyākramai- rānītaiśca sadāśivasya caritāmbhorāśidivyāmṛtaiḥ | hṛtkedārayutāśca bhaktikalamāḥ sāphalyamātanvate durbhikṣānmama sevakasya bhagavan viśveśa bhītiḥ kutaḥ ||

41

पापोत्पातविमोचनाय रुचिरैश्वर्याय मृत्युञ्जय स्तोत्रध्याननतिप्रदक्षिणसपर्यालोकनाकर्णने । जिह्वाचित्तशिरोङ्घ्रिहस्तनयनश्रोत्रैरहं प्रार्थितो मामाज्ञापय तन्निरूपय मुहुर्मामेव मा मेऽवचः ॥

pāpotpātavimocanāya ruciraiśvaryāya mṛtyuñjaya stotradhyānanatipradakṣiṇasaparyālokanākarṇane | jihvācittaśiroṅghrihastanayanaśrotrairahaṃ prārthito māmājñāpaya tannirūpaya muhurmāmeva mā me'vacaḥ ||

42

गाम्भीर्यं परिखापदं घनधृतिः प्राकार उद्यद्गुण- स्तोमश्चाप्तबलं घनेन्द्रियचयो द्वाराणि देहे स्थितः । विद्यावस्तुसमृद्धिरित्यखिलसामग्रीसमेते सदा दुर्गातिप्रियदेव मामकमनोदुर्गे निवासं कुरु ॥

gāmbhīryaṃ parikhāpadaṃ ghanadhṛtiḥ prākāra udyadguṇa- stomaścāptabalaṃ ghanendriyacayo dvārāṇi dehe sthitaḥ | vidyāvastusamṛddhirityakhilasāmagrīsamete sadā durgātipriyadeva māmakamanodurge nivāsaṃ kuru ||

43

मा गच्छ त्वमितस्ततो गिरिश भो मय्येव वासं कुरु स्वामिन्नादिकिरात मामकमनःकान्तारसीमान्तरे । वर्तन्ते बहुशो मृगा मदजुषो मात्सर्यमोहादय- स्तान् हत्वा मृगयाविनोदरुचितालाभं च सम्प्राप्स्यसि ॥

mā gaccha tvamitastato giriśa bho mayyeva vāsaṃ kuru svāminnādikirāta māmakamanaḥkāntārasīmāntare | vartante bahuśo mṛgā madajuṣo mātsaryamohādaya- stān hatvā mṛgayāvinodarucitālābhaṃ ca samprāpsyasi ||

44

करलग्नमृगः करीन्द्रभङ्गो घनशार्दूलविखण्डनोऽस्तजन्तुः । गिरिशो विशदाकृतिश्च चेतः- कुहरे पञ्चमुखोस्ति मे कुतो भीः ॥

karalagnamṛgaḥ karīndrabhaṅgo ghanaśārdūlavikhaṇḍano'stajantuḥ | giriśo viśadākṛtiśca cetaḥ- kuhare pañcamukhosti me kuto bhīḥ ||

45

छन्दःशाखिशिखान्वितैर्द्विजवरैः संसेविते शाश्वते सौख्यापादिनि खेदभेदिनि सुधासारैः फलैर्दीपिते । चेतःपक्षिशिखामणे त्यज वृथासञ्चारमन्यैरलं नित्यं शङ्करपादपद्मयुगलीनीडे विहारं कुरु ॥

chandaḥśākhiśikhānvitairdvijavaraiḥ saṃsevite śāśvate saukhyāpādini khedabhedini sudhāsāraiḥ phalairdīpite | cetaḥpakṣiśikhāmaṇe tyaja vṛthāsañcāramanyairalaṃ nityaṃ śaṅkarapādapadmayugalīnīḍe vihāraṃ kuru ||

46

आकीर्णे नखराजिकान्तिविभवैरुद्यत्सुधावैभवै- राधौतेपि च पद्मरागललिते हंसव्रजैराश्रिते । नित्यं भक्तिवधूगणैश्च रहसि स्वेच्छाविहारं कुरु स्थित्वा मानसराजहंस गिरिजानाथाङ्घ्रिसौधान्तरे ॥

ākīrṇe nakharājikāntivibhavairudyatsudhāvaibhavai- rādhautepi ca padmarāgalalite haṃsavrajairāśrite | nityaṃ bhaktivadhūgaṇaiśca rahasi svecchāvihāraṃ kuru sthitvā mānasarājahaṃsa girijānāthāṅghrisaudhāntare ||

47

शम्भुध्यानवसन्तसङ्गिनि हृदारामेऽघजीर्णच्छदाः स्रस्ता भक्तिलताच्छटा विलसिताः पुण्यप्रवालश्रिताः । दीप्यन्ते गुणकोरका जपवचःपुष्पाणि सद्वासना ज्ञानानन्दसुधामरन्दलहरी संवित्फलाभ्युन्नतिः ॥

śambhudhyānavasantasaṅgini hṛdārāme'ghajīrṇacchadāḥ srastā bhaktilatācchaṭā vilasitāḥ puṇyapravālaśritāḥ | dīpyante guṇakorakā japavacaḥpuṣpāṇi sadvāsanā jñānānandasudhāmarandalaharī saṃvitphalābhyunnatiḥ ||

48

नित्यानन्दरसालयं सुरमुनिस्वान्ताम्बुजाताश्रयं स्वच्छं सद्द्विजसेवितं कलुषहृत्सद्वासनाविष्कृतम् । शम्भुध्यानसरोवरं व्रज मनो हंसावतंस स्थिरं किं क्षुद्राश्रयपल्वलभ्रमणसञ्जातश्रमं प्राप्स्यसि ॥

nityānandarasālayaṃ suramunisvāntāmbujātāśrayaṃ svacchaṃ saddvijasevitaṃ kaluṣahṛtsadvāsanāviṣkṛtam | śambhudhyānasarovaraṃ vraja mano haṃsāvataṃsa sthiraṃ kiṃ kṣudrāśrayapalvalabhramaṇasañjātaśramaṃ prāpsyasi ||

49

आनन्दामृतपूरिता हरपदाम्भोजालवालोद्यता स्थैर्योपघ्नमुपेत्य भक्तिलतिका शाखोपशाखान्विता । उच्चैर्मानसकायमानपटलीमाक्रम्य निष्कल्मषा नित्याभीष्टफलप्रदा भवतु मे सत्कर्मसंवर्धिता ॥

ānandāmṛtapūritā harapadāmbhojālavālodyatā sthairyopaghnamupetya bhaktilatikā śākhopaśākhānvitā | uccairmānasakāyamānapaṭalīmākramya niṣkalmaṣā nityābhīṣṭaphalapradā bhavatu me satkarmasaṃvardhitā ||

50

सन्ध्यारम्भविजृम्भितं श्रुतिशिरःस्थानान्तराधिष्ठितं सप्रेमभ्रमराभिराममसकृत् सद्वासनाशोभितम् । भोगीन्द्राभरणं समस्तसुमनःपूज्यं गुणाविष्कृतं सेवे श्रीगिरिमल्लिकार्जुनमहालिङ्गं शिवालिङ्गितम् ॥

sandhyārambhavijṛmbhitaṃ śrutiśiraḥsthānāntarādhiṣṭhitaṃ sapremabhramarābhirāmamasakṛt sadvāsanāśobhitam | bhogīndrābharaṇaṃ samastasumanaḥpūjyaṃ guṇāviṣkṛtaṃ seve śrīgirimallikārjunamahāliṅgaṃ śivāliṅgitam ||

51

भृङ्गीच्छानटनोत्कटः करिमदग्राही स्फुरन्माधवा- ह्लादो नादयुतो महासितवपुः पञ्चेषुणा चादृतः । सत्पक्षः सुमनोवनेषु स पुनः साक्षान्मदीये मनो- राजीवे भ्रमराधिपो विहरतां श्रीशैलवासी विभुः ॥

bhṛṅgīcchānaṭanotkaṭaḥ karimadagrāhī sphuranmādhavā- hlādo nādayuto mahāsitavapuḥ pañceṣuṇā cādṛtaḥ | satpakṣaḥ sumanovaneṣu sa punaḥ sākṣānmadīye mano- rājīve bhramarādhipo viharatāṃ śrīśailavāsī vibhuḥ ||

52

कारुण्यामृतवर्षिणं घनविपद्-ग्रीष्मच्छिदाकर्मठं विद्यासस्यफलोदयाय सुमनःसंसेव्यमिच्छाकृतिम् । नृत्यद्भक्तमयूरमद्रिनिलयं चञ्चज्जटामण्डलं शम्भो वाञ्छति नीलकन्धर सदा त्वां मे मनश्चातकः ॥

kāruṇyāmṛtavarṣiṇaṃ ghanavipad-grīṣmacchidākarmaṭhaṃ vidyāsasyaphalodayāya sumanaḥsaṃsevyamicchākṛtim | nṛtyadbhaktamayūramadrinilayaṃ cañcajjaṭāmaṇḍalaṃ śambho vāñchati nīlakandhara sadā tvāṃ me manaścātakaḥ ||

53

आकाशेन शिखी समस्तफणिनां नेत्रा कलापी नता- ऽनुग्राहिप्रणवोपदेशनिनदैः केकीति यो गीयते । श्यामां शैलसमुद्भवां घनरुचिं दृष्ट्वा नटन्तं मुदा वेदान्तोपवने विहाररसिकं तं नीलकण्ठं भजे ॥

ākāśena śikhī samastaphaṇināṃ netrā kalāpī natā- 'nugrāhipraṇavopadeśaninadaiḥ kekīti yo gīyate | śyāmāṃ śailasamudbhavāṃ ghanaruciṃ dṛṣṭvā naṭantaṃ mudā vedāntopavane vihārarasikaṃ taṃ nīlakaṇṭhaṃ bhaje ||

54

सन्ध्या घर्मदिनात्ययो हरिकराघातप्रभूतानक- ध्वानो वारिदगर्जितं दिविषदां दृष्टिच्छटा चञ्चला । भक्तानां परितोषबाष्पविततिर्वृष्टिर्मयूरी शिवा यस्मिन्नुज्ज्वलताण्डवं विजयते तं नीलकण्ठं भजे ॥

sandhyā gharmadinātyayo harikarāghātaprabhūtānaka- dhvāno vāridagarjitaṃ diviṣadāṃ dṛṣṭicchaṭā cañcalā | bhaktānāṃ paritoṣabāṣpavitatirvṛṣṭirmayūrī śivā yasminnujjvalatāṇḍavaṃ vijayate taṃ nīlakaṇṭhaṃ bhaje ||

55

आद्यायामिततेजसे श्रुतिपदैर्वेद्याय साध्याय ते विद्यानन्दमयात्मने त्रिजगतः संरक्षणोद्योगिने । ध्येयायाखिलयोगिभिः सुरगणैर्गेयाय मायाविने सम्यक्ताण्डवसम्भ्रमाय जटिने सेयं नतिः शम्भवे ॥

ādyāyāmitatejase śrutipadairvedyāya sādhyāya te vidyānandamayātmane trijagataḥ saṃrakṣaṇodyogine | dhyeyāyākhilayogibhiḥ suragaṇairgeyāya māyāvine samyaktāṇḍavasambhramāya jaṭine seyaṃ natiḥ śambhave ||

56

नित्याय त्रिगुणात्मने पुरजिते कात्यायनीश्रेयसे सत्यायादिकुटुम्बिने मुनिमनः प्रत्यक्षचिन्मूर्तये । मायासृष्टजगत्त्रयाय सकलाम्नायान्तसञ्चारिणे सायन्ताण्डवसम्भ्रमाय जटिने सेयं नतिः शम्भवे ॥

nityāya triguṇātmane purajite kātyāyanīśreyase satyāyādikuṭumbine munimanaḥ pratyakṣacinmūrtaye | māyāsṛṣṭajagattrayāya sakalāmnāyāntasañcāriṇe sāyantāṇḍavasambhramāya jaṭine seyaṃ natiḥ śambhave ||

57

नित्यं स्वोदरपूरणाय सकलानुद्दिश्य वित्ताशया व्यर्थं पर्यटनं करोमि भवतः सेवां न जाने विभो । मज्जन्मान्तरपुण्यपाकबलतस्त्वं शर्व सर्वान्तर- स्तिष्ठस्येव हि तेन वा पशुपते ते रक्षणीयोऽस्म्यहम् ॥

nityaṃ svodarapūraṇāya sakalānuddiśya vittāśayā vyarthaṃ paryaṭanaṃ karomi bhavataḥ sevāṃ na jāne vibho | majjanmāntarapuṇyapākabalatastvaṃ śarva sarvāntara- stiṣṭhasyeva hi tena vā paśupate te rakṣaṇīyo'smyaham ||

58

एको वारिजबान्धवः क्षितिनभोव्याप्तं तमोमण्डलं भित्त्वा लोचनगोचरोऽपि भवति त्वं कोटिसूर्यप्रभः । वेद्यः किन्न भवस्यहो घनतरं कीदृग्भवेन्मत्तम- स्तत्सर्वं व्यपनीय मे पशुपते साक्षात् प्रसन्नो भव ॥

eko vārijabāndhavaḥ kṣitinabhovyāptaṃ tamomaṇḍalaṃ bhittvā locanagocaro'pi bhavati tvaṃ koṭisūryaprabhaḥ | vedyaḥ kinna bhavasyaho ghanataraṃ kīdṛgbhavenmattama- statsarvaṃ vyapanīya me paśupate sākṣāt prasanno bhava ||

59

हंसः पद्मवनं समिच्छति यथा नीलाम्बुदं चातकः कोकः कोकनदप्रियं प्रतिदिनं चन्द्रं चकोरस्तथा । चेतो वाञ्छति मामकं पशुपते चिन्मार्गमृग्यं विभो गौरीनाथ भवत्पदाब्जयुगलं कैवल्यसौख्यप्रदम् ॥

haṃsaḥ padmavanaṃ samicchati yathā nīlāmbudaṃ cātakaḥ kokaḥ kokanadapriyaṃ pratidinaṃ candraṃ cakorastathā | ceto vāñchati māmakaṃ paśupate cinmārgamṛgyaṃ vibho gaurīnātha bhavatpadābjayugalaṃ kaivalyasaukhyapradam ||

60

रोधस्तोयहृतः श्रमेण पथिकश्छायां तरोर्वृष्टितो भीतः स्वस्थगृहं गृहस्थमतिथिर्दीनः प्रभुं धार्मिकम् । दीपं सन्तमसाकुलश्च शिखिनं शीतावृतस्त्वं तथा चेतः सर्वभयापहं व्रज सुखं शम्भोः पदाम्भोरुहम् ॥

rodhastoyahṛtaḥ śrameṇa pathikaśchāyāṃ tarorvṛṣṭito bhītaḥ svasthagṛhaṃ gṛhasthamatithirdīnaḥ prabhuṃ dhārmikam | dīpaṃ santamasākulaśca śikhinaṃ śītāvṛtastvaṃ tathā cetaḥ sarvabhayāpahaṃ vraja sukhaṃ śambhoḥ padāmbhoruham ||

61

अङ्कोलं निजबीजसन्ततिरयस्कान्तोपलं सूचिका साध्वी नैजविभुं लता क्षितिरुहं सिन्धुः सरिद्वल्लभम् । प्राप्नोतीह यथा तथा पशुपतेः पादारविन्दद्वयं चेतोवृत्तिरुपेत्य तिष्ठति सदा सा भक्तिरित्युच्यते ॥

aṅkolaṃ nijabījasantatirayaskāntopalaṃ sūcikā sādhvī naijavibhuṃ latā kṣitiruhaṃ sindhuḥ saridvallabham | prāpnotīha yathā tathā paśupateḥ pādāravindadvayaṃ cetovṛttirupetya tiṣṭhati sadā sā bhaktirityucyate ||

62

आनन्दाश्रुभिरातनोति पुलकं नैर्मल्यतश्छादनं वाचाशङ्खमुखे स्थितैश्च जठरापूर्तिं चरित्रामृतैः । रुद्राक्षैर्भसितेन देव वपुषो रक्षां भवद्भावना- पर्यङ्के विनिवेश्य भक्तिजननी भक्तार्भकं रक्षति ॥

ānandāśrubhirātanoti pulakaṃ nairmalyataśchādanaṃ vācāśaṅkhamukhe sthitaiśca jaṭharāpūrtiṃ caritrāmṛtaiḥ | rudrākṣairbhasitena deva vapuṣo rakṣāṃ bhavadbhāvanā- paryaṅke viniveśya bhaktijananī bhaktārbhakaṃ rakṣati ||

63

मार्गावर्तितपादुका पशुपतेरङ्गस्य कूर्चायते गण्डूषाम्बुनिषेचनं पुररिपोर्दिव्याभिषेकायते । किञ्चिद्भक्षितमांसशेषकबलं नव्योपहारायते भक्तिः किं न करोत्यहो वनचरो भक्तावतंसायते ॥

mārgāvartitapādukā paśupateraṅgasya kūrcāyate gaṇḍūṣāmbuniṣecanaṃ puraripordivyābhiṣekāyate | kiñcidbhakṣitamāṃsaśeṣakabalaṃ navyopahārāyate bhaktiḥ kiṃ na karotyaho vanacaro bhaktāvataṃsāyate ||

64

वक्षस्ताडनमन्तकस्य कठिनापस्मारसम्मर्दनं भूभृत्पर्यटनं नमत्सुरशिरःकोटीरसङ्घर्षणम् । कर्मेदं मृदुलस्य तावकपदद्वन्द्वस्य किं वोचितं मच्चेतोमणिपादुकाविहरणं शम्भो सदाङ्गीकुरु ॥

vakṣastāḍanamantakasya kaṭhināpasmārasammardanaṃ bhūbhṛtparyaṭanaṃ namatsuraśiraḥkoṭīrasaṅgharṣaṇam | karmedaṃ mṛdulasya tāvakapadadvandvasya kiṃ vocitaṃ maccetomaṇipādukāviharaṇaṃ śambho sadāṅgīkuru ||

65

वक्षस्ताडनशङ्कया विचलितो वैवस्वतो निर्जराः कोटीरोज्ज्वलरत्नदीपकलिकानीराजनं कुर्वते । दृष्ट्वा मुक्तिवधूस्तनोति निभृताश्लेषं भवानीपते यच्चेतस्तव पादपद्मभजनं तस्येह किं दुर्लभम् ॥

vakṣastāḍanaśaṅkayā vicalito vaivasvato nirjarāḥ koṭīrojjvalaratnadīpakalikānīrājanaṃ kurvate | dṛṣṭvā muktivadhūstanoti nibhṛtāśleṣaṃ bhavānīpate yaccetastava pādapadmabhajanaṃ tasyeha kiṃ durlabham ||

66

क्रीडार्थं सृजसि प्रपञ्चमखिलं क्रीडामृगास्ते जना यत्कर्माचरितं मया च भवतः प्रीत्यै भवत्येव तत् । शम्भो स्वस्य कुतूहलस्य करणं मच्चेष्टितं निश्चितं तस्मान्मामकरक्षणं पशुपते कर्तव्यमेव त्वया ॥

krīḍārthaṃ sṛjasi prapañcamakhilaṃ krīḍāmṛgāste janā yatkarmācaritaṃ mayā ca bhavataḥ prītyai bhavatyeva tat | śambho svasya kutūhalasya karaṇaṃ macceṣṭitaṃ niścitaṃ tasmānmāmakarakṣaṇaṃ paśupate kartavyameva tvayā ||

67

बहुविधपरितोषबाष्पपूर- स्फुटपुलकाङ्कितचारुभोगभूमिम् । चिरपदफलकाङ्क्षिसेव्यमानां परमसदाशिवभावनां प्रपद्ये ॥

bahuvidhaparitoṣabāṣpapūra- sphuṭapulakāṅkitacārubhogabhūmim | cirapadaphalakāṅkṣisevyamānāṃ paramasadāśivabhāvanāṃ prapadye ||

68

अमितमुदमृतं मुहुर्दुहन्तीं विमलभवत्पदगोष्ठमावसन्तीम् । सदय पशुपते सुपुण्यपाकां मम परिपालय भक्तिधेनुमेकाम् ॥

amitamudamṛtaṃ muhurduhantīṃ vimalabhavatpadagoṣṭhamāvasantīm | sadaya paśupate supuṇyapākāṃ mama paripālaya bhaktidhenumekām ||

69

जडता पशुता कलङ्किता कुटिलचरत्वं च नास्ति मयि देव । अस्ति यदि राजमौले भवदाभरणस्य नास्मि किं पात्रम् ॥

jaḍatā paśutā kalaṅkitā kuṭilacaratvaṃ ca nāsti mayi deva | asti yadi rājamaule bhavadābharaṇasya nāsmi kiṃ pātram ||

70

अरहसि रहसि स्वतन्त्रबुद्ध्या वरिवसितुं सुलभः प्रसन्नमूर्तिः । अगणितफलदायकः प्रभुर्मे जगदधिको हृदि राजशेखरोऽस्ति ॥

arahasi rahasi svatantrabuddhyā varivasituṃ sulabhaḥ prasannamūrtiḥ | agaṇitaphaladāyakaḥ prabhurme jagadadhiko hṛdi rājaśekharo'sti ||

71

आरूढभक्तिगुणकुञ्चितभावचाप- युक्तैः शिवस्मरणबाणगणैरमोघैः । निर्जित्य किल्बिषरिपून् विजयी सुधीन्द्रः सानन्दमावहति सुस्थिरराजलक्ष्मीम् ॥

ārūḍhabhaktiguṇakuñcitabhāvacāpa- yuktaiḥ śivasmaraṇabāṇagaṇairamoghaiḥ | nirjitya kilbiṣaripūn vijayī sudhīndraḥ sānandamāvahati susthirarājalakṣmīm ||

72

ध्यानाञ्जनेन समवेक्ष्य तमःप्रदेशं भित्त्वा महाबलिभिरीश्वरनाममन्त्रैः । दिव्याश्रितं भुजगभूषणमुद्वहन्ति ये पादपद्ममिह ते शिव ते कृतार्थाः ॥

dhyānāñjanena samavekṣya tamaḥpradeśaṃ bhittvā mahābalibhirīśvaranāmamantraiḥ | divyāśritaṃ bhujagabhūṣaṇamudvahanti ye pādapadmamiha te śiva te kṛtārthāḥ ||

73

भूदारतामुदवहद्यदपेक्षया श्री- भूदार एव किमतः सुमते लभस्व । केदारमाकलितमुक्तिमहौषधीनां पादारविन्दभजनं परमेश्वरस्य ॥

bhūdāratāmudavahadyadapekṣayā śrī- bhūdāra eva kimataḥ sumate labhasva | kedāramākalitamuktimahauṣadhīnāṃ pādāravindabhajanaṃ parameśvarasya ||

74

आशापाशक्लेशदुर्वासनादि- भेदोद्युक्तैर्दिव्यगन्धैरमन्दैः । आशाशाटीकस्य पादारविन्दं चेतःपेटीं वासितां मे तनोतु ॥

āśāpāśakleśadurvāsanādi- bhedodyuktairdivyagandhairamandaiḥ | āśāśāṭīkasya pādāravindaṃ cetaḥpeṭīṃ vāsitāṃ me tanotu ||

75

कल्याणिनं सरसचित्रगतिं सवेगं सर्वेङ्गितज्ञमनघं ध्रुवलक्षणाढ्यम् । चेतस्तुरङ्गमधिरुह्य चर स्मरारे नेतः समस्तजगतां वृषभाधिरूढ ॥

kalyāṇinaṃ sarasacitragatiṃ savegaṃ sarveṅgitajñamanaghaṃ dhruvalakṣaṇāḍhyam | cetasturaṅgamadhiruhya cara smarāre netaḥ samastajagatāṃ vṛṣabhādhirūḍha ||

76

भक्तिर्महेशपदपुष्करमावसन्ती कादम्बिनीव कुरुते परितोषवर्षम् । सम्पूरितो भवति यस्य मनस्त्तटाक- स्तज्जन्मसस्यमखिलं सफलं च नाऽन्यत् ॥

bhaktirmaheśapadapuṣkaramāvasantī kādambinīva kurute paritoṣavarṣam | sampūrito bhavati yasya manasttaṭāka- stajjanmasasyamakhilaṃ saphalaṃ ca nā'nyat ||

77

बुद्धिः स्थिरा भवितुमीश्वरपादपद्म- सक्ता वधूर्विरहिणीव सदा स्मरन्ती । सद्भावनास्मरणदर्शनकीर्तनादि सम्मोहितेव शिवमन्त्रजपेन विन्ते ॥

buddhiḥ sthirā bhavitumīśvarapādapadma- saktā vadhūrvirahiṇīva sadā smarantī | sadbhāvanāsmaraṇadarśanakīrtanādi sammohiteva śivamantrajapena vinte ||

78

सदुपचारविधिष्वनुबोधितां सविनयां सुहृदं समुपाश्रिताम् । मम समुद्धर बुद्धिमिमां प्रभो वरगुणेन नवोढवधूमिव ॥

sadupacāravidhiṣvanubodhitāṃ savinayāṃ suhṛdaṃ samupāśritām | mama samuddhara buddhimimāṃ prabho varaguṇena navoḍhavadhūmiva ||

79

नित्यं योगिमनः सरोजदलसञ्चारक्षमस्त्वत्क्रमः शम्भो तेन कथं कठोरयमराड्वक्षःकवाटक्षतिः । अत्यन्तं मृदुलं त्वदङ्घ्रियुगलं हा मे मनश्चिन्तय- त्येतल्लोचनगोचरं कुरु विभो हस्तेन संवाहये ॥

nityaṃ yogimanaḥ sarojadalasañcārakṣamastvatkramaḥ śambho tena kathaṃ kaṭhorayamarāḍvakṣaḥkavāṭakṣatiḥ | atyantaṃ mṛdulaṃ tvadaṅghriyugalaṃ hā me manaścintaya- tyetallocanagocaraṃ kuru vibho hastena saṃvāhaye ||

80

एष्यत्येष जनिं मनोऽस्य कठिनं तस्मिन्नटानीति म- द्रक्षायै गिरिसीम्नि कोमलपदन्यासः पुराभ्यासितः । नो चेद्दिव्यगृहान्तरेषु सुमनस्तल्पेषु वेद्यादिषु प्रायः सत्सु शिलातलेषु नटनं शम्भो किमर्थं तव ॥

eṣyatyeṣa janiṃ mano'sya kaṭhinaṃ tasminnaṭānīti ma- drakṣāyai girisīmni komalapadanyāsaḥ purābhyāsitaḥ | no ceddivyagṛhāntareṣu sumanastalpeṣu vedyādiṣu prāyaḥ satsu śilātaleṣu naṭanaṃ śambho kimarthaṃ tava ||

81

कञ्चित्कालमुमामहेश भवतः पादारविन्दार्चनैः कञ्चिद्ध्यानसमाधिभिश्च नतिभिः कञ्चित्कथाकर्णनैः । कञ्चित् कञ्चिदवेक्षणैश्च नुतिभिः कञ्चिद्दशामीदृशीं यः प्राप्नोति मुदा त्वदर्पितमना जीवन् स मुक्तः खलु ॥

kañcitkālamumāmaheśa bhavataḥ pādāravindārcanaiḥ kañciddhyānasamādhibhiśca natibhiḥ kañcitkathākarṇanaiḥ | kañcit kañcidavekṣaṇaiśca nutibhiḥ kañciddaśāmīdṛśīṃ yaḥ prāpnoti mudā tvadarpitamanā jīvan sa muktaḥ khalu ||

82

बाणत्वं वृषभत्वमर्धवपुषा भार्यात्वमार्यापते घोणित्वं सखिता मृदङ्गवहता चेत्यादि रूपं दधौ । त्वत्पादे नयनार्पणं च कृतवान् त्वद्देहभागो हरिः पूज्यात्पूज्यतरः स एव हि न चेत् को वा तदन्योऽधिकः ॥

bāṇatvaṃ vṛṣabhatvamardhavapuṣā bhāryātvamāryāpate ghoṇitvaṃ sakhitā mṛdaṅgavahatā cetyādi rūpaṃ dadhau | tvatpāde nayanārpaṇaṃ ca kṛtavān tvaddehabhāgo hariḥ pūjyātpūjyataraḥ sa eva hi na cet ko vā tadanyo'dhikaḥ ||

83

जननमृतियुतानां सेवया देवतानां न भवति सुखलेशः संशयो नास्ति तत्र । अजनिममृतरूपं साम्बमीशं भजन्ते य इह परमसौख्यं ते हि धन्या लभन्ते ॥

jananamṛtiyutānāṃ sevayā devatānāṃ na bhavati sukhaleśaḥ saṃśayo nāsti tatra | ajanimamṛtarūpaṃ sāmbamīśaṃ bhajante ya iha paramasaukhyaṃ te hi dhanyā labhante ||

84

शिव तव परिचर्यासन्निधानाय गौर्या भव मम गुणधुर्यां बुद्धिकन्यां प्रदास्ये । सकलभुवनबन्धो सच्चिदानन्दसिन्धो सदय हृदयगेहे सर्वदा संवस त्वम् ॥

śiva tava paricaryāsannidhānāya gauryā bhava mama guṇadhuryāṃ buddhikanyāṃ pradāsye | sakalabhuvanabandho saccidānandasindho sadaya hṛdayagehe sarvadā saṃvasa tvam ||

85

जलधिमथनदक्षो नैव पातालभेदी न च वनमृगयायां नैव लुब्धः प्रवीणः । अशनकुसुमभूषावस्त्रमुख्यां सपर्यां कथय कथमहं ते कल्पयानीन्दुमौले ॥

jaladhimathanadakṣo naiva pātālabhedī na ca vanamṛgayāyāṃ naiva lubdhaḥ pravīṇaḥ | aśanakusumabhūṣāvastramukhyāṃ saparyāṃ kathaya kathamahaṃ te kalpayānīndumaule ||

86

पूजाद्रव्यसमृद्धयो विरचिताः पूजां कथं कुर्महे पक्षित्वं न च वा किटित्वमपि न प्राप्तं मया दुर्लभम् । जाने मस्तकमङ्घ्रिपल्लवमुमाजाने न तेऽहं विभो न ज्ञातं हि पितामहेन हरिणा तत्त्वेन तद्रूपिणा ॥

pūjādravyasamṛddhayo viracitāḥ pūjāṃ kathaṃ kurmahe pakṣitvaṃ na ca vā kiṭitvamapi na prāptaṃ mayā durlabham | jāne mastakamaṅghripallavamumājāne na te'haṃ vibho na jñātaṃ hi pitāmahena hariṇā tattvena tadrūpiṇā ||

87

अशनं गरलं फणी कलापो वसनं चर्म च वाहनं महोक्षः । मम दास्यसि किं किमस्ति शम्भो तव पादाम्बुजभक्तिमेव देहि ॥

aśanaṃ garalaṃ phaṇī kalāpo vasanaṃ carma ca vāhanaṃ mahokṣaḥ | mama dāsyasi kiṃ kimasti śambho tava pādāmbujabhaktimeva dehi ||

88

यदा कृताम्भोनिधिसेतुबन्धनः करस्थलाधःकृतपर्वताधिपः । भवानि ते लङ्घितपद्मसम्भवः तदा शिवार्चास्तवभावनक्षमः ॥

yadā kṛtāmbhonidhisetubandhanaḥ karasthalādhaḥkṛtaparvatādhipaḥ | bhavāni te laṅghitapadmasambhavaḥ tadā śivārcāstavabhāvanakṣamaḥ ||

89

नतिभिर्नुतिभिस्त्वमीश पूजा- विधिभिर्ध्यानसमाधिभिर्न तुष्टः । धनुषा मुसलेन चाश्मभिर्वा वद ते प्रीतिकरं तथा करोमि ॥

natibhirnutibhistvamīśa pūjā- vidhibhirdhyānasamādhibhirna tuṣṭaḥ | dhanuṣā musalena cāśmabhirvā vada te prītikaraṃ tathā karomi ||

90

वचसा चरितं वदामि शम्भो- रहमुद्योगविधासु तेऽप्रसक्तः । मनसाकृतिमीश्वरस्य सेवे शिरसा चैव सदाशिवं नमामि ॥

vacasā caritaṃ vadāmi śambho- rahamudyogavidhāsu te'prasaktaḥ | manasākṛtimīśvarasya seve śirasā caiva sadāśivaṃ namāmi ||

91

आद्याऽविद्या हृद्गता निर्गतासी- द्विद्या हृद्या हृद्गता त्वत्प्रसादात् । सेवे नित्यं श्रीकरं त्वत्पदाब्जं भावे मुक्तेर्भाजनं राजमौले ॥

ādyā'vidyā hṛdgatā nirgatāsī- dvidyā hṛdyā hṛdgatā tvatprasādāt | seve nityaṃ śrīkaraṃ tvatpadābjaṃ bhāve mukterbhājanaṃ rājamaule ||

92

दूरीकृतानि दुरितानि दुरक्षराणि दौर्भाग्यदुःखदुरहङ्कृतिदुर्वचांसि । सारं त्वदीयचरितं नितरां पिबन्तं गौरीश मामिह समुद्धर सत्कटाक्षैः ॥

dūrīkṛtāni duritāni durakṣarāṇi daurbhāgyaduḥkhadurahaṅkṛtidurvacāṃsi | sāraṃ tvadīyacaritaṃ nitarāṃ pibantaṃ gaurīśa māmiha samuddhara satkaṭākṣaiḥ ||

93

सोमकलाधरमौलौ कोमलघनकन्धरे महामहसि । स्वामिनि गिरिजानाथे मामकहृदयं निरन्तरं रमताम् ॥

somakalādharamaulau komalaghanakandhare mahāmahasi | svāmini girijānāthe māmakahṛdayaṃ nirantaraṃ ramatām ||

94

सा रसना ते नयने तावेव करौ स एव कृतकृत्यः । या ये यौ यो भर्गं वदतीक्षेते सदार्चतः स्मरति ॥

sā rasanā te nayane tāveva karau sa eva kṛtakṛtyaḥ | yā ye yau yo bhargaṃ vadatīkṣete sadārcataḥ smarati ||

95

अतिमृदुलौ मम चरणा- वतिकठिनं ते मनो भवानीश । इति विचिकित्सां सन्त्यज शिव कथमासीद्गिरौ तथा वेशः ॥

atimṛdulau mama caraṇā- vatikaṭhinaṃ te mano bhavānīśa | iti vicikitsāṃ santyaja śiva kathamāsīdgirau tathā veśaḥ ||

96

धैर्याङ्कुशेन निभृतं रभसादाकृष्य भक्तिश‍ृङ्खलया । पुरहर चरणालाने हृदयमदेभं बधान चिद्यन्त्रैः ॥

dhairyāṅkuśena nibhṛtaṃ rabhasādākṛṣya bhaktiśa‍ṛṅkhalayā | purahara caraṇālāne hṛdayamadebhaṃ badhāna cidyantraiḥ ||

97

प्रचरत्यभितः प्रगल्भवृत्त्या मदवानेष मनःकरी गरीयान् । परिगृह्य नयेन भक्तिरज्ज्वा परम स्थाणुपदं दृढं नयामुम् ॥

pracaratyabhitaḥ pragalbhavṛttyā madavāneṣa manaḥkarī garīyān | parigṛhya nayena bhaktirajjvā parama sthāṇupadaṃ dṛḍhaṃ nayāmum ||

98

सर्वालङ्कारयुक्तां सरलपदयुतां साधुवृत्तां सुवर्णां सद्भिः संस्तूयमानां सरसगुणयुतां लक्षितां लक्षणाढ्याम् । उद्यद्भूषाविशेषामुपगतविनयां द्योतमानार्थरेखां कल्याणीं देव गौरीप्रिय मम कविताकन्यकां त्वं गृहाण ॥

sarvālaṅkārayuktāṃ saralapadayutāṃ sādhuvṛttāṃ suvarṇāṃ sadbhiḥ saṃstūyamānāṃ sarasaguṇayutāṃ lakṣitāṃ lakṣaṇāḍhyām | udyadbhūṣāviśeṣāmupagatavinayāṃ dyotamānārtharekhāṃ kalyāṇīṃ deva gaurīpriya mama kavitākanyakāṃ tvaṃ gṛhāṇa ||

99

इदं ते युक्तं वा परमशिव कारुण्यजलधे गतौ तिर्यग्रूपं तव पदशिरोदर्शनधिया । हरिब्रह्माणौ तौ दिवि भुवि चरन्तौ श्रमयुतौ कथं शम्भो स्वामिन् कथय मम वेद्योऽसि पुरतः ॥

idaṃ te yuktaṃ vā paramaśiva kāruṇyajaladhe gatau tiryagrūpaṃ tava padaśirodarśanadhiyā | haribrahmāṇau tau divi bhuvi carantau śramayutau kathaṃ śambho svāmin kathaya mama vedyo'si purataḥ ||

100

स्तोत्रेणालमहं प्रवच्मि न मृषा देवा विरिञ्चादयः स्तुत्यानां गणनाप्रसङ्गसमये त्वामग्रगण्यं विदुः । माहात्म्याग्रविचारणप्रकरणे धानातुषस्तोमव- द्धूतास्त्वां विदुरुत्तमोत्तमफलं शम्भो भवत्सेवकाः ॥

stotreṇālamahaṃ pravacmi na mṛṣā devā viriñcādayaḥ stutyānāṃ gaṇanāprasaṅgasamaye tvāmagragaṇyaṃ viduḥ | māhātmyāgravicāraṇaprakaraṇe dhānātuṣastomava- ddhūtāstvāṃ viduruttamottamaphalaṃ śambho bhavatsevakāḥ ||

॥ इति श्रीमच्छङ्कराचार्यविरचित शिवानन्दलहरी समाप्ता ॥

Sources